Wow.. WOW. Vidusskolas gadi tiešām bija LIEKI! Tā sajūta, kad tu dodies uz lekciju un saproti, ka tev tas IR nepieciešams un ka kādam interesē, kas tu esi, kādēļ atrodies šeit, ko domā.. NEAPRAKSTĀMA!
Ir pagājusi knapi nedēļa vēl, sajūtas vēl nav izkristalizējušās, tomēr ir ļoti interesanti, kas būs, kā jutīšos pēc mēneša.
Jā, man plānā ir raksti un ko stāstīt, bet vakardiena un zobu sāpes mani ir piespiedušas pie gultas brīžos, kad esmu mājās, tādēļ pavadu tos brīžus gultā un cenšos fiziski atpūsties. Un nekas nav tā stresa vērts, lai piedzīvotu panikas lēkmi, kad nespēj sevi vairs kontrolēt! Tā, lūk, gaidu, kad varēšu atkal plati smaidīt un runāties, kā arī normāli ēst, tādēļ šobrīd esmu uz pauzītes. Kad atkal atķepurošos un jutīšos lieliski, rakstīšu par savu krāmlietu organizēšanu un avon lielo vilšanos!
Jauku Jums dienu, dāmas! :)
1 comment
Pirmajā nedēļā ir vēl diezgan grūti vispār kaut ko spriest, jo vēl ir sajūta kā tādai pūcītei - acis lielas un nekā nezina. :)
Zobus sāpes tas ir traki, bet tās noteikti pāries!
Post a Comment