Recap: January 2014


Hurrdurr! Janvāris beidzies un šeit neliels atskats uz paveikto:

Esmu uzrakstījusi 14 rakstus šomēness, kas, manuprāt, ir lieliski, neskatoties uz tehniskajām problēmām. :) Lepojos arī par savu svētdienas rakstu sēriju, kuras patiesais mērķis vēl aizvien ir mistērijā tīts. Pa rokai veiksmīgi iegādāts personīgais digitālais, kaut kur galvā pāris uzmetumi priekš video, taču pie galējā rezumē vēl neesmu tam nonākusi. Cīnos arī ar kautrīguma pārvarēšanu, kas man izdodas ļoti labi. Esmu ķērusies pie savu vēlmju īstenošanas ar pedāli grīdā un vienu no tām jau izpildīju - esmu sākusi strīmot savu hobiju un par to ļoti priecājos. Kā izrādās, neesmu nemaz tik briesmīga, kad jārunā angliski.

Kas attiecas uz reālo dzīvi, diemžēl atkal ir nācies vilties cilvēkos! Bet tas tāds niecīgs sīkums, jo ar tiem nav katru dienu jāpavada vairāk par 3 stundām kopā. 

Janvāris paskrēja nemanot, tāpat tūlīt pazudīs arī februāris, hehe.. Kā Jums pagāja pirmais 2014. mēnesis?

January has ended and here's my little recap of what I've done:

I've written 14 blog posts this month, which, in my opinion, is wonderful besides the technical difficulties I had. I am also proud of my Sunday post series even if their real purpose is still unknown. I have also got my own personal digital camera besides me now and some video ideas in my had, but I still haven't decided on my first video. And I have decided to finally do what I want with full speed and so far I have completed one of my wishes - I am officially streaming one of my hobbies and I am extremely happy about it. It turns out I am not that bad at speaking English either!

When it comes to actual real life, I faced enough disappointments this month with people, but in the end it's nothing too major, because I do not have to spend more than 3 hours a day with them. 

January went buy unnoticed really and so will February.. How was your first month of this year? :) 



Recap: January 2014


Hurrdurr! Janvāris beidzies un šeit neliels atskats uz paveikto:

Esmu uzrakstījusi 14 rakstus šomēness, kas, manuprāt, ir lieliski, neskatoties uz tehniskajām problēmām. :) Lepojos arī par savu svētdienas rakstu sēriju, kuras patiesais mērķis vēl aizvien ir mistērijā tīts. Pa rokai veiksmīgi iegādāts personīgais digitālais, kaut kur galvā pāris uzmetumi priekš video, taču pie galējā rezumē vēl neesmu tam nonākusi. Cīnos arī ar kautrīguma pārvarēšanu, kas man izdodas ļoti labi. Esmu ķērusies pie savu vēlmju īstenošanas ar pedāli grīdā un vienu no tām jau izpildīju - esmu sākusi strīmot savu hobiju un par to ļoti priecājos. Kā izrādās, neesmu nemaz tik briesmīga, kad jārunā angliski.

Kas attiecas uz reālo dzīvi, diemžēl atkal ir nācies vilties cilvēkos! Bet tas tāds niecīgs sīkums, jo ar tiem nav katru dienu jāpavada vairāk par 3 stundām kopā. 

Janvāris paskrēja nemanot, tāpat tūlīt pazudīs arī februāris, hehe.. Kā Jums pagāja pirmais 2014. mēnesis?

January has ended and here's my little recap of what I've done:

I've written 14 blog posts this month, which, in my opinion, is wonderful besides the technical difficulties I had. I am also proud of my Sunday post series even if their real purpose is still unknown. I have also got my own personal digital camera besides me now and some video ideas in my had, but I still haven't decided on my first video. And I have decided to finally do what I want with full speed and so far I have completed one of my wishes - I am officially streaming one of my hobbies and I am extremely happy about it. It turns out I am not that bad at speaking English either!

When it comes to actual real life, I faced enough disappointments this month with people, but in the end it's nothing too major, because I do not have to spend more than 3 hours a day with them. 

January went buy unnoticed really and so will February.. How was your first month of this year? :) 



Green Smoke 30.01.2014.





Bezmaksas meikaps pie manis - ceturtdienās no plkst. 18 elizabetes ielā. Raksti uz towinterfoxx@gmail.com!



Green Smoke 30.01.2014.

My current hair




Hey thurr, sunshines! Vēlējos atrādīt savu galvas rotu un pašreizējo rezultātu. Tas noteikti nav tas, ko vēlos. Uz mirkli esmu apstājusies, lai atkaļ ļautu matiem nedaudz atpūsties, taču lūkojos jau citā virzienā, kas ir vēl nedabiskāks par balto matu vēlmi. 

Just stopping by to show off my latest hair color and what I have done so far. It's totally not what I want, but I'm letting my hair cool down again for a while. And I am starting to look in a way different direction that is even more unnatural than my wish for white hair. 


Sāku ar savu dabisko matu toni - bildē šeit izskatās tāds brūns, dzīvē bija Latvijas pelēcīgais. Vismaz īstajās uzacīs var redzēt to pareizo toni.

This is how I started - my own natural hair tone, looks brownish in picture, but it's more like Latvian grey. The tone can be seen better on my eyebrows. 


Izbalināju šķipsnas. Godīgi, šī ir vienīgā lieta, ko es no sirds nožēloju. Neesmu pārāk liels rakstu/daudzkrāsainības cienītājs, šis man bieži uzsit dusmas, taču vainot varu tikai pati sevi, jo piekritu šādam saudzīgākam variantam. Ja kāda cita vēlas nomainīt matu krāsu uz ko ļoti gaišu, ir tikai brutāls veids kā to izdarīt, jo pēc šī visu galvu neatgūt vienā tonī!

Bleached my strands. Honestly, this is the only thing I truly regret doing. I am not so huge on multi colors, especially when it comes to my hair. It angers me very often, but I am the only one to blame, because I agreed to do it. If you ever consider going white or very light, do not do this, because you will not be able to get your hair in one color again.


Man šķiet, ka šis bija pēc pirmās krāsošanas. Izmantots tika pats gaišākais matu krāsas tonis. Kā redzat - saknēs tas ir praktiski balts, taču pārējie mati toni īsti nepieņēma. 

Here's my hair after first dyeing. The roots took the color very well and it's the lightest hair color tone that was available.


Šeit aizvakardienas pirms krāsošanas matu tonis. Krāsa ir krietni pabalējusi. 2x izmantota dzelteno pigmentu izņemošā matu maska. Saknes krietni ataugušas un nesmukas. :) Fotogrāfēts ir ar zibspuldzi, fotogrāfijām nedraudzīgā telpā, jo atsit dzeltenos toņus. 

Here's my hair tone the day before yesterday. The color has faded, I've used the no yellow hair mask 2x at this point, my roots are grown out and ugly. It was photographed with flashlight in a room that is not very friendly to photos, because it shows everything in yellow color. 


Lūk, gala rezultāts tajā pašā nedraudzīgajā telpā. Šoreiz matus krāsoju mājās, izmantoju ļoti lētu matu krāsu no Venita firmas, jo tā bija vienīgā veikaliņā ar gandrīz baltu sievieti uz paciņas. Būdama naiva, protams, uzķēros. Šobrīd man rezultāts patīk nedaudz labāk kā iepriekš, esmu, manuprāt, ieguvusi lelles blondo toni. 

Here's the final result still in the unfriendly room. This time I dyed my hair at home with a very cheap hair dye that had almost white hair on the packaging and I was naive thinking I would achieve the same result. This time I think I got the dolly hair tone.


Un, lūk, šodienas dienasgaismas bildes. Es ceru, ka sapratāt, ko biju domājusi ar lelles toni. Mati ir divkrāsaini, protams... Bet, ko nu vairs! Pašlaik domāju vienkārši mest mieru uz mēnesi un tad izbalināt visu uzreiz. Es zinu, ka tas ir traki un es zinu, ka varēšu atvadīties no savas galvas rotas pēc laika, taču neviena krāsa nespēj man sniegt vajadzīgo rezultātu! Skatīšos, kas pastkastē ieripos pēc mēneša un tad domāšu. :) 

And todays daylight pictures. I hope you understood what I meant by the dolly tone. Hair is in two colors, obviously. At this point I think I give up for a while and maybe after I will bleach my whole head. I know it's horrible and I know that possibly I will have to say goodbye to half of my hair, but none of the ordinary hair dyes can give me the wanted result. I'll take a look at what rolls into my mailbox after a month and then I'll decide! 

Kāds būtu pirmais video, kuru Tu vēlētos redzēt? Ļauj man zināt komentāros!

My current hair

How not to care and why you sometimes shouldn't //LV only





Nekaunos, esmu viens no mierīgākajiem un stress-free cilvēkiem savā paziņu lokā. Kā man tas izdodas? Pfff, nezinu. Man vienkārši nereti ir vienalga. Laimes un prieka atslēga ir darīt to, kas Tev patīk.


Kāda jēga stresot? Es atbildi uz šo neesmu atradusi un pat netaisos meklēt. Stress, protams, ir vajadzīgs mazos daudzumos, lai būtu pārliecība, ka Tu patiešām dzīvo, nevis lidinies kosmosā un eksistē, taču tik lielos daudzumos, kā to saņem cilvēki ikdienā... tas tikai un vienīgi kaitē! Mēs visi esam pārāk skaisti priekš nejauka stresa :)


Es nenoliegšu, ka papildus manai vienaldzībai roku rokā nāk arī neliela depresija un dzīves noliegšana, jēgas meklējumi, taču, hei! Vienmēr var būt sliktāk, vienmēr var būt labāk. Ja viss konkrētajā momentā ir slikti, kādēļ vienkārši neļaut upei sevi nest pa straumi un ļaut visam atrisināties pašam? 


Es esmu arī ļoti pacietīga persona. Nu, ļoti. Pildspalvas tikšķināšana un kājas sišana pret zemi mani izklaidē vairāk kā kaitina. Bet kas mani var izvest no šādas pacietības elementāri - citu cilvēku uztraukšanās par sīkumiem, kurus viņi reāli nespēj ietekmēt. Ja Tu nespēj labot/mainīt/ietekmēt esošo situāciju un tas Tevi dzen izmisumā, padomā divreiz, vai ir vērts bojāt savu labsajūtu, domājot par to, ko tu nespēj izmainīt. ;) Mēs patērējam vairāk enerģiju uz to, kas mūs apbēdina un liek justies slikti kā uz to, kas tajā pašā laikā spētu mūs iepriecināt un nomierināt. 


Viss patiesībā ir elementāri. Nenoliedzu, ka līdz šādam stress-free līmenim ir jāizaug un jāatrod savs klikšķis, kas atver prātu kā iestrēgušas stacijas durvis. Man palīdzēja rock bottom sasniegšana, pilnīgs motivācijas zudums un saprašana, ka dzīvē ir vērts darīt to, kas Tev patīk, nevis to, kas patīk citiem, kas citiem ir pareizākais un savu jūtu ignorēšana. 


Ja ir jāizvēlas starp savu labsajūtu un cita labsajūtu (ja vien tas nav patiesi mīļš cilvēks, kura dēļ nebūtu žēl), vienmēr izvēlies savējo. Patiesībā, esot nedaudz egoistiskam cilvēkam, Tev ir lielākas izredzes sasniegt savu mērķi. Lai cik briesmīgi tas neizklausītos, ja Tu jūties labi, Tev ir vieglāk, mazāk stresa un vairāk laika būt priecīgam. Ja Tu neizmanto savas iespējas, kāds cits to labprātīgi izdarīs Tavā vietā.


Klau, ja Tevi kas nomāc, sadusmo vai kaitina, neturi to sevī. Savu domu neslēpšana un viedokļa izteikšana ne tikai padarīs Tevi par pašpārliecinātāku personu, bet arī liks noticēt tam, ka vari izdarīt daudz vairāk, kā iepriekš šķita. Sharing is caring. Protams, sakot, ko domā, vajadzētu rēķināties ar cilvēku nejaukajiem skatieniem un nosodošo attieksmi, kā Tu atļaujies tā runāt, taču es neatbalstu melus, cienu citu viedokli, tādēļ uzskatu, ka tāpat vajadzētu citiem. Patiesi draugi vai cilvēki, kuriem tu interesē, pateiks paldies par atklātību.


Un runājot par darīšanu citam to, ko pats vēlies saņemt pretī, iesaku izvairīties no dusmās pārņemtu lēmumu pieņemšanas, rupjas spontanitātes un tā teikšanas, ko patiesībā nesaki nopietni. Sauc to par karmu, likteni vai vienkārši mērija likumiem, jo vairāk laba tu ieliec kosmosā, jo vairāk saņem pretī. Domā ar galvu!


Es vēl aizvien nezinu, kurp dodas svētdienas rakstu sērija, taču secinājumi ir šādi: uzdzīvo nedaudz! Ļauj dzīvespriekam sevi apņemt un dodies jaunos piedzīvojumos. Veselībai vajadzētu būt nr.1 prioritātei, tad kādēļ tu to atstāj novārtā? Ja situācija nav dzīvības un nāves jautājums, viss atrisināsies un tā nav pārdzīvojumu vērta. Ja šķiet, ka jātiek pāri kādam šķērslim, nepadodies un turpini cīnīties, jo tikai tādējādi mēs spējam augt un mainīties, mācīties un izprast sevi. :) 

How not to care and why you sometimes shouldn't //LV only