Šis noteikti nav mans ierastais sarunu temats, par kuru rakstīt savā blogā, taču šoreiz diemžēl es nevaru atturēties un mans blogs ir praktiski vienīgā vieta, kur es varu izkratīt savu sirdi, vai ne tā?
Es atbalstu viendzimuma laulības, jo neuzskatu, ka demokrātiskā valstī kādam ir tiesības izskaust homoseksuālismu kā mēri un aizliegt kādam būt laimīgā, tiesiskā laulībā kā jebkuram dažādu dzimumu pārim. Es neesmu dievticīga, nestudēju bībeli un neuzskatu, ka reliģija ir jebkādi saistīta ar šo ķīmisko reakciju starp diviem cilvēkiem, kuru mēdz saukt par mīlestību. Es esmu neizpratnē, kādēļ kāds var otram cilvēkam, kurš elpo šo pašu gaisu, ēd to pašu, brauc tajā pašā sabiedriskajā transportā un saka tos pašu jaukos vārdus kādam citam, rādīt ar pirkstu un teikt, ka viņš ir sliktāks, jo mīl kādu citu un nav pelnījis būt likumiski ar viņu kopā, kaut tajā pašā laikā par homoseksuālismu nav neviena likuma, kas to aizliegtu un būtu tiesiski sodāms. Es bēdājos par to, ka kāds spēj virzīt savu veiksmi uz priekšu ar citu nomīdīšanu un kaunināšanu, man ir skumji par to, ka cilvēki ienīst cilvēkus, jo, ak, vai!, tev blakus stāvošais CILVĒKS ir līdz ausīm iemīlējies!
Googlējot, kur var parakstīties par viendzimuma laulībām, Latvijas pirmie raksti ir par to, ka ir jāsargā bērni no homoseksuālisma un jāaizliedz viendzimuma laulības (kaut tās nemaz nav atļautas). Bet kā šis viens vai četri pāri, kuri dzīvo savu atsevišķu dzīvi fiziski un morāli dara pāri tavam bērnam? Vai viņš tiek sists? Speciāli iespaidots? Vai viņam tiek uzspiests ticēt tikai viendzimuma laulībām kā tas tiek darīts ar tradicionālo laulību? Kādēļ ir jāmāca bērniem būt nežēlīgiem pret ko savādāku, tā vietā, lai mācītu saprast (kaut mazi bērni patiesībā saprot labāk par pieaugušajiem un bērnudārzā puikas un meitenes iet sadevušies roku rokā ar citiem puikām un meitenēm), ka visi esam cilvēki un kāds cits nav sliktāks tikai tādēļ, ka viņam garšo zemeņu saldējums, nevis vaniļas.
Man vienkārši ir skumji, ka demokrātiskā valstī no demokrātijas var nebūt ne smakas.
Jā, es arī uzskatu, ka katram ir tiesības uz savu viedokli. Bet šoreiz es neredzu argumentētu pamatojumu tam kā mīlestības brīvība un vienādi likumi visiem var būt aizliedzami un sabiedrību degradējoši, piedodiet. Es nesaredzu katastrofu tajā, ka uz ielas kāds atvadoties sniegs buču otram vai staigās sadevušies rokās. Daudzi spēj nekaunīgi laizīt viens otra seju parkā uz soliņa, kamēr tie paši bērni skraida rotaļu laukumā un tas nekas, taču, ja to dara divas meitenes, tas ir noziegums. Beidziet, lūdzu. Mums visiem ir sirds, kas sāp vienādi.